Akadēmiskais centrs
Kā nonācu Kuldīgā
Esmu lietuviete. No savas dzimtās puses Lietuvā aizceļoju uz Angliju un tur nodzīvoju daudzus gadus. Iepazinos ar kuldīdznieku, savu nākamo vīru, kas mani “iekārdināja” ar stāstiem par savu dzimto pilsētu. Pirmo reizi uz Kuldīgu atbraucu 2014. gadā, man ļoti iepatikās, Kuldīgā jutos kā kinopilsētiņā. Un tad, kad nolēmām atgriezties, sapratām, ka tā būs Kuldīga. 2023. gadā pārcēlāmies uz Kuldīgu, mums bija mazs bērniņš – 6 mēneši, es sāku meklēt darbu. Piedalījos darba intervijās, līdz sapratu –, ja gribi augstāka līmeņa darbu, ir jāmācās, jo negribēju ne veikalā strādāt, ne citu ko līdzīgu. Dzīvojām netālu no LU Kuldīgas filiāles, katru dienu ejot garām, vienmēr skatījos uz filiāles ēku, lasīju reklāmas stendā informāciju, ko piedāvā filiāle, līdz ieminējos vīram, ka varbūt man ir jāmācās. Vīrs vienmēr man ir bijis ļoti, ļoti atbalstošs un teica, ja esi tam gatava, tad ticu, ka tev tas izdosies.
Filiāles vadītājas atbalsts un padoms
Es sāku gatavot dokumentus. Līdz tam es biju pabeigusi Lietuvā ģimnāziju, latviešu valodu pratu ļoti minimāli. Noskaidroju, ka man ir jādodas uz Akadēmisko Izglītības centru, lai iesniegtu atzīšanai savus izglītības dokumentus. Tad sākās latviešu valodas jautājuma kārtošana. Viss notika ātri – pieteicos Valsts valodas aģentūrā uz valsts valodas eksāmena (4 daļas) kārtošanu. Varētu teikt: “Ielecu pēdējā vagonā,” jo pieteikšanās termiņš jau bija beidzies. Es ļoti mājās gatavojos – runāju, mācījos, līdz ar to eksāmena daļas – runāšanu, klausīšanos un lasīšanu nokārtoju ar pirmo reizi. Punktu pietrūka rakstīšanā, jo nesanāca kopā 60 %. Biju šokā, jo sapratu, ka nevarēšu uzsākt studijas, jo nebūs valsts valodas apliecība. Un tā arī bija! Zvanīju Kuldīgas filiāles vadītājai, kurai visu izstāstīju un saņēmu atbildi – ir vēl viens variants! Nākamajā dienā ierados pie filiāles vadītājas, un viņa “man visu salika pa plauktiņiem” – izveidoja manas dzīves nākotnes vīziju, par ko es viņai esmu bezgala pateicīga, jo pati neko tādu ne zināju, ne kāds man būtu to izskaidrojis. Reģistrējos klausītāja statusā, piedalījos visā studiju procesā tāpat kā citi, tikai nebiju studente. Paralēli mājās mācījos latviešu valodas gramatiku. Pavasarī nokārtoju latviešu valodas eksāmena visas daļas un uzvarēju nākošo savas dzīves posmu! Jau 2024. gada augustā varēju doties uz filiāli, lai kļūtu par pilntiesīgu studenti, nu jau 1. kursa 2. semestrī, jo 1. semestra priekšmetus biju apguvusi kā klausītāja. Vislielākā pateicība visiem, kas man bija blakus, īpaši manam vīram, kurš visu laiku motivēja mani noticēt, ka varu.
Ļoti nozīmīgs brīdis bija filiāles vadītājas Rutas Karlovičas studiju līguma pasniegšana un rokas spiediens ar vārdiem: “Zidrune! Es ticēju, ka tu to paveiksi! Es redzēju un sajutu tavu uzņēmību, tavu mērķtiecību un gaidīju tavu uzvaru. Uzvaru pašam pār sevi!” Tas bija tik aizkustinoši, – es tiku godināta kā LU studente!
Katra studiju diena ir izaugsme
Katra mana studiju diena ir izaugsme – gan personīgā, gan profesionālā. Universitātē ir fantastiskas docētājas – zinošas un atbalstošas. Viss, ko apgūstu LU Kuldīgas filiālē – profesionālās zināšanas, idejas, dzīves situāciju un pieredzes stāstu analizēšana – ļoti noder ikdienas darbā. Arī mans latviešu valodas vārdu krājums katru dienu papildinās. Kursa biedri atbalstoši paskaidro un palīdz, ja ko nesaprotu. Esam ļoti draudzīgas, vienotas, kopā ejam arī pusdienās, pārrunājam dažādas dzīves situācijas, sākumā gan dažām studiju biedrenēm bija grūti noticēt, ka no klausītājas kļūšu par pilnvērtīgu LU studenti. Nodarbībās strādājam grupās, tas veicina sadarbības prasmes, otra respektēšanu, spēju ieklausīties un argumentēt. Arī filiāles darbnieki ir rūpīgi, pretimnākoši, individuāli ieinteresēti katra rezultātā. Es jūtos pateicīga, ka dzīve mani ir atvedusi pie šādiem cilvēkiem. Nāku uz katru klātienes studiju dienu kā uz lieliem svētkiem!
Ģimenes un kolēģu atbalsts
Pateicoties veiksmīgajam sākumam Kuldīgas filiālē, sāku meklēt darbu un laimīgi nokļuvu pirmsskolas izglītības iestādē “Ābelīte”, sākums bija visādi grūts, bet palīdzēja cilvēki, kas bija man apkārt, – gan studijās, gan darbā. Tagad strādāju par skolotāju, pelnu, arī vīrs daļu no savas algas iegulda manās studijās. Mums tas ir kopīgs mērķis, jo redzam, ko nozīmē strādāt un pelnīt, ja studē, – tās ir pilnīgi citas karjeras iespējas, tas ir cits atalgojums! Ģimene, vīrs ir mans galvenais balsts, motivētājs, virzītājs, ja nebūtu atbalstošu cilvēku mājās un darbā, tad būtu grūti.
Mans laiks
Šobrīd viss mans laiks ir veltīts ģimenei, studijām un darbam. Man ļoti patīk braukt ar velosipēdu un izbaudīt dabu, vidi, satikt cilvēkus, tāpēc visur ar to pārvietojos. Esmu beigusi arī mūzikas skolu, bet vēl neesmu atsākusi spēlēt vijoli. Vēl – ļoti gribas atrast laiku pabūt tikai ar sevi – mierīgi, nesteidzīgi…
Nākotnes plāni un uzņēmība pārmaiņām
Esmu domājusi par studiju turpināšanu kādā no profesionālā bakalaura studiju programmām, piemēram, studēt par angļu valodas skolotāju, jo sarunvalodā runāju brīvi. Bet, lai būtu gatavs pārmaiņām, būtiski ir nebaidīt sevi ar iedomātām grūtībām, ar neizdošanos, ar atrunāšanu, jo tad vieglāk ir neko nedarīt. Atceros vārdus, ko 1. semestrī mums teica filiāles vadītāja R. Karloviča, citējot filozofu Nīči: “Ir muļķīgi dzīvē gaidīt pārmaiņas, ja tu pats neesi šo pārmaiņu organizētājs.” Neko precīzāk nevaru pateikt! Nav jāmeklē vainīgie, kāpēc ir tā, kā ir! Sāc ar sevi! Ja tev “atnāk” doma, ka dzīvē vajag ko mainīt, tad tikai uz priekšu! Manā dzīvē tik daudz kas ir mainījies, ka atskatoties, varu tikai ar sevi lepoties!
Paldies Zidrunei par stāstu, no tā katrs varam mācīties, kā nepadoties grūtību priekšā, bet iet uz savu mērķi. Novēlam, lai izdodas sasniegt iecerēto un ar panākumiem turpināt izglītības un profesionālo izaugsmi. LU Kuldīgas filiāle lepojas ar katru studentu, kas studē, pārvarot dažādus izaicinājumus, jo tas ir celš uz pašizaugsmi un jaunu dzīves kvalitāti.
 Kuldīgas filiālē studiju programmā “Pirmsskolas skolotājs” 1. kursā studē Zidrune Bergs un ir pārliecināta, ka ar to ir sasniegusi ļoti svarīgu dzīves mērķi. Skatoties uz laiku pirms studijām, Zidrune secina: “Ja tu gribi ko mainīt, zini, ka nekas šajā dzīvē nenotiek vienkārši. Ir jābūt ļoti mērķtiecīgam, neatlaidīgam, sevi motivējošam un ar skaidru redzējumu, ko mērķis tavā dzīvē mainīs uz labu, kādas iespējas tev būs vairāk. Un, ja tu tam noticēsi vispirms pats, ja tev blakus vēl būs atbalstoši cilvēki, tad soli pa solim viss izdosies.” Ar interesi varam sekot līdzi Zidrunes stāstam un mācīties, ka ar uzņēmību un mērķtiecību varam daudz savā dzīvē sasniegt.
){kind=link}